Kaut kur uz pasaules šīs Trīs vītoli auga
Kas garām tiem gāja tos par sērīgiem sauca
Rudeņos tie liecās lapas kamolā vēla,
Bet pavasarī zarus pret sauli atkal cēla.
Šogad pamodušies tikai divi uz tukša lauka
Tie skatās un nesaprot kāpēc nav trešā drauga,
Bet tas ziemā cieta asaras lēja
Saliecās, sažuva vienkārši neizturēja

Šis stāsts nav par kokiem, bet par cilvēka jūtām 
Par sapņiem,par mīlestību vienkārši par atklātību
Vārdiem, kas kādreiz bija pateikti par dzudz
Varbūt kas noklusēts pat ja dvēsele sauc.
Bet galvenais būt cilvēkam saprast un just
Atzīties sev, atazīties visiem mums
Ar vārdiem, ar kamolu ko sirdī turēt liec,
Ja nevsri pateikt tad kliedz...

Piedz:
Es mīlu Tevi
Kā putni mīl debesis
Šos vārdu vējšs jau aizmirsis
Varbūt tāpēc nedzirdi tu
Es mīlu Tevi 
Tu esi viss kas man palicis
Varbūt vēl mirklis un apklusīs 
tā sirdskas piederēja Tev

Varbū jau pagājuši gadi tavas noklīdušās domas
Kaut kur klejo pa pasauli Tevi meklē un sauc
Līdz ar pavasara dziesmu līdz ar putniem kas 
atgriežas
Tavas dvēseles ilgas tavs skatiens visam pieglaužas
Līdz ar pavasara dziesmu, Līdz ar putniem kas 
atgriežas
Tavas dvēseles siltums, Tavs skatiens visam 
pieglaužas

(Piedz)