Mans draugs mēs ar Tevi dzīvojam Latvijā.
Mēs bieži nesaprotam, bet mums tā ir vienīgā.
Tu mosties ar Latvijas rītu ej gulēt, kad saule riet.
Tu vari aizbraukt tālu bet no Latvijas Tev neaiziet.

Septiņsimt gadus vācieši nāca.
Krievi, zviedri, lai nospiestu mūs.
Uz ceļiem, bet latvieši nesalūzt.
Nesalūzt jo mīl šo zemi.
Cer mājās atgriezties.
Satikt savus mīļos Rīgas lidostā nosēsties.

(2x):
Uzliec roku man uz pleca.
Uzliec roku sev uz sirds.
Lai kur Tu arī dotos, Latviju Tev neaizmirst.

Tagad par tiem grūtajiem laikiem.
Man ir sagatavots viens stāsts par to.
Lūdzu ieklausieties, ieklausieties nepārtraucot:
Tūkstošs deviņsimti četrdesmit sestā gadā skaistā rītā pavasarī...
...atnāca ādas mēteļos vīri.
Pie mana vectēva teica - jānāk līdz!
Gandrīz veselu gadu viņš stūra mājā mocījās.
Viņš teica - Latvija būs brīva!
Un ne no kā viņš nebaidījās iznāca ārā, bija piedzimusi meita.
Nebija no kā izdzīvot...
Viņš teica:
Es to visu nevarētu...
...Savu Latviju nemīlot...

(3x):
Uzliec roku man uz pleca.
Uzliec roku sev uz sirds.
Lai kur Tu arī dotos, Latviju Tev neaizmirst.

Uzliec roku...man uz pleca...
Uzliec roku...sev uz sirds...